Mīļie devītie!

Ir jauki, ka varam būt kopā… pavisam nesen tikāmies vēl visi 9. klases “Pēdējā zvanā”, kur runājām par pašapziņu un ticību sev. Vienmēr gribas iedot tos spēcīgos ceļa vārdus, kas spētu celt un atbalstīt.

Patiesībā mēs šobrīd katrs piedzīvojam to, ko kaut kad iepriekš esam izvēlējušies. Tādēļ izvēlēm, ko izdarām ik brīdi, ir liela nozīme. Izvēloties, mēs apzināti vai nepazināti uzņemamies atbildību. Un ja esam spējuši uzņemties atbildību, tad mūsu rokās ir spēks – labot, virzīt, attīstīt, jo neesam nodevuši savu dzīvi kāda cita rokās. Nav no kā pieprasīt vai ko vainot. Mūsu pašu rokās ir spēja mainīt un uzlabot savu dzīvi – radīt to tādu, kādu paši vēlamies. Varbūt tas nenotiek ātri un tūlīt, bet laika gaitā tomēr notikumi sakārtojas mums labvēlīgi.

Vēl gribētu pieminēt pateicību, par spēju būt pateicīgiem par visu, kas dots, kas dzīves laikā dāvināts.

Gribu novēlēt jums atcerēties šos vārdus: pareizās izvēles un pateicība, ko ik dienas attīstīt, lai pēc gadiem satiekoties, mēs visi priecātos par jūsu skaistajām un piepildītajām dzīvēm, kas dotu labu ne tikai jums pašiem, bet visiem sastaptajiem cilvēkiem jūsu ceļā!

Lai izdodas!