Barikāžu atceres diena

20.01.2022 Ķeipenes pamatskolas bērni un skolotāji tikās pie ugunskura, lai atcerētos un pieminētu 1991.gada barikāžu dienas. Dziedājām himnu, dalījāmies atceres stāstos, kā arī svētku maltīti ieturējām ārā pie ugunskura. Bijām izveidojuši speciālu anketu ar jautājumiem, ko nodevām skolēniem, lai viņi savās ģimenēs apzina radiniekus vai pazīstamus cilvēkus, kuri ir piedalījušies barikādēs.

• Sofijas opis Valdis Rušiņš barikādēs ir atradies TV ēkā un atceras, ka esot bijusi vienotības sajūta baisa nezināmā priekšā un ticība iespējai būt brīviem.
• Nikolajs Rudņiks, Elzas un Kristera vectēvs, sargājis radio ēku Doma laukumā un atceras, ka tajā laikā ir bijusi liela tautas saliedētība, kad bija jācīnās par savas tautas brīvību.
• Marteļa opis Ojārs Lepsis barikāžu laikā atradies Zaķu salā, atmiņā ir palicis ugunskurs, kopības sajūta, jo piedalījušies daudzi cilvēki, bailes neesot bijušas.
• Rutas opis Valdis Ābelīte pie ugunskura sēdējis Doma laukumā un atceras, ka bijusi liela saliedētības sajūta. Aizstāvji ir bijuši gatavi uz visu, kaut arī bija bail. Cilvēki esot bijuši jautri, dziedāja.
• Kristiānas ome Ilzīte Ķirse dalās atmiņās, ka pati barikādēs nepiedalījās, jo tajā laikā bērni vēl bija mazi, viņas vīrs Ziedonis Ķirsis esot organizējis dalībnieku nogādāšanu Rīgā. Cilvēkus uz Rīgu veda ar saimniecības autobusiem, kurus vadīja Agris Strazdiņš un Ilgvars Vilcmeiers. Mājās palicējiem tika organizētas dežūras saimniecības dispečeru dienestā. Tas notika katru nakti, jo toreiz jau nebija mobilo sakaru, vienīgi stacionārie telefoni. Pati sieviete atceras, kas tas esot bijis trauksmains laiks, visvairāk atceroties 13.janvāra manifestāciju Krastmalā Rīgā, kad virs cilvēku galvām riņķoja armijas helihopteri un ,protams, satraukums un bailes 20. janvāra apšaudes laikā.

1991. gada janvāra dienās  Līvas tētis Juris atradās Vecrīgā, Rūdolfa vectēvs Ārijs un Elzas tētis Andris sargāja Televīzijas torni Zaķusalā. Viņu spilgtākās atmiņas :

• “Vecrīga pilna ar cilvēkiem, ielas aizsprostotas ar lauksaimniecības un dažādu citu tehniku. Cilvēki gatavi atdot dzīvības par brīvu Latviju” (Juris Ločmelis)
• “Auksts laiks, visur tika kurināti ugunskuri, ielās bija daudz cilvēku, mākslinieki dziedāja, muzicēja, sniedza koncertus.” (Andris Indriksons) .

Citi bērni aptaujāja pazīstamus cilvēkus, kas arī pašaizliedzīgi sargāja Latvijas brīvību. Aptaujāto iespaidi:

• “Sapratāmies bez vārdiem, kopējie pārdzīvojumi un vienotība, kopīgas maltītes…nakts šausmās bijām viens vesels” (Andis Kaņeps)
• “Tēja, pīrāgi, vienotība, cerība, sajūta- būs labāka nākotne! (Egils Gaspars)
• ” Neviens nezināja, kas notiks, bet visiem bija viens mērķis – nosargāt! Izjutām lielu sirsnību un dāsnumu no pilsētniekiem- nesa ēdienus, dzērienus, siltu apģērbu” (Gunārs Brencēns)
• “Visi bija vienoti par Latviju…” (Jānis Stepiņš)