Ziemassvētki pirmsskolā…

Silts klusums aizvīsies no manām domām,
Uz tavu pusi, tur, kur sen nav būts.
Un dziesma ieskanēsies viegli, klusi
Un Ziemassvētku gaidīšana būs.

Visu decembri čaklie cālīši gatavojās svētkiem. Tika ceptas piparkūkas un rotātas grupiņas telpas, gatavoti svētku dekori un atkal ceptas piparkūkas, dzejoļu mācīšanās katru rītu un cītīga darbošanās pie skolotājas Andras. Darbu bija tik daudz, ka galu galā bērni uztaisīja līdz Ziemassvētkiem izdarāmo darbiņu sarakstu, lai nesajūk. Variet iedomāties, ja nu netīšām gadās tā, ka grīda tiek izslaucīta divas reizes pēc kārtas, bet mandarīns vai konfekte netiek apēsta neviena? Tā nu vadoties pēc saraksta, vienā dienā bērni saprata, ka visi darbi paveikti. Ko tālāk? Protams, jāsauc Ziemassvētku vecītis! Saucām, saucām visvisādi, bet vecītis kā nenāca, tā nenāca. Bērni noklausījās pasaku par to, kā vecīti sagaida burvju meža iemītnieki- laumiņas, fejas, rūķi un elfi. Pārģērbušies par pasaku tēliem, arī cālēni beidzot sagaidīja vecīti. Izkustējušies dejās un spēlēs, bērni atvadījās un steidzās pie svētku galda, ko gādīgi sarūpēja vecāki. Paldies jums, mīļie! Vecītis neaizmirsa nevienu no mazajiem cālīšiem. Iekāpis audi (jo ziemeļbrieži pirms svētkiem atpūtās un veica pakavu apkopi), nogādāja saldumus arī tiem bērniņiem, kas bija palikuši mājās. Kā iemirdzējās viņu actiņas, kad ciemos ieradās vecītis! Neviltots prieks un izbrīns, ko sajust spēj tikai maza bērna sirds, kas vēl tik tīra kā nupat uzsnidzis sniegs…

Arī zīlītes un pūcītes cītīgi gatavojās svētkiem. Bērnus apciemoja brāļi rūķi, kas viens otru bija pazaudējuši, bet, pateicoties bērnu atbalstam un palīdzībai, izdevās atrast pazudušo brāli Rūķi. Tad kopā varējām sirsnīgi ieskandināt Ziemassvētkus ar dziesmām, rotaļām un dejām. Paldies vecākiem par sarūpēto galda mielastu!

Lai visiem gaišs un svētīgs šis svētku laiks! Pateicībā un sirsnībā, Ķeipenes pirmsskolas rūķi.