Direktora runas fragments 9. klases izlaidumā 2017. gada 10. jūnijā

Ir tikai divi ceļi, kuri var aizvest līdz patiesībai. Pirmais ir Sirds jeb Piedošanas ceļš, otrais – Prāta jeb Zināšanu ceļš. Sirds jūt, bet prāts zina. Sirds – tā ir Saule, tas ir siltums, maigums un žēlsirdība. Saule silda, ir patīkami atrasties tās starojumā. Tas neprasa nekādu piepūli, tikai Saules klātbūtni. Nekas nav jādara, tikai jāatrodas Saulē, un ir iespēja nepārtraukti tīksmināties par to. Bet tas ir pasīvais, bezdarbības un nepretošanās ceļš. Prāts – tā ir galva. Prāts nesilda. Tas nes gaismu, bet gaisma ir auksta. Gaisma izgaismo, bet izgaismot tā var tikai tumsu. Gaismā gaismu neredz, tā ir redzama tikai tumsā. Tā parāda virzienu, mērķi. Bet, lai dotos tumsā, ir nepieciešama stipra griba, uzdrīkstēšanās un liela drosme. Tas ir aktīvais, darbības un iespēju ceļš. Bet vai var pateikt, kurš ir labākais no tiem? Vai vienlīdz svarīgi nav gan sirds, gan galva? Vai var iztikt bez kāda no tiem? Bet eksistē arī vēl trešais ceļš – materiālo labumu, izpriecu un baudu ceļš. Tas ir ceļš uz Nekurieni.

Būšu atklāts – gadās, ka dzīve vai ikvienam mēdz iegāzt ar ķieģeli pa galvu. Taču nekad nezaudējiet ticību. Tie, kuri nav šo ticību zaudējuši, ir izdzīvojuši. Esmu pārliecināts, ka vienīgā lieta, kas palīdz turpināt dzīvot un strādāt, ir mīlestība. Jums jāatrod tas, ko jūs mīlat. Tas attiecas gan uz mācībām, darbu, gan arī uz personīgo dzīvi. Jūsu darbs aizpildīs lielāko dzīves daļu un vienīgais veids, kā būt apmierinātam, ir darīt patiesi izcilas lietas. Vienīgais veids, kā darīt izcilas lietas – tās patiesi mīlēt. Ja vēl neesat atraduši savu sapņu vietu – tad meklējiet to! Neapstājaties, jo noteikti sapratīsiet, kad to būsiet atraduši. Un, kā jau labās attiecībās, ar gadiem viss kļūs labāks un skaidrāks. Tāpēc meklējiet un, pats galvenais, neapstājieties!

Direktors Māris Siliņš