Klusais eņģelis

Kādreiz sensenos laikos uz pasaules valdīja tikai naids un nesaskaņas. Cilvēki viens otru noniecināja un pazemoja.

Bija arī cilvēki, kas slimoja ar dažādām slimībām, jo nebija ārstu, kas palīdzētu, bet, tieši otrādi, ārsti slimos cilvēkus, kas ne pie kā nebija vainīgi, noniecināja un apsaukāja.

Tad kādu dienu no debesīm nolaidās kāds eņģelis, kas nāca palīdzēt cilvēkiem. Eņģeli sauca par Noslēpumaino eņģeli jeb Kluso eņģeli, jo viņš pats nebija redzams, bet viņa darbi bija redzami. Eņģelis sākumā parādīja cilvēkiem, ka var dzīvot arī bez naida, un cilvēki viens pret otru kļuva jaukāki.

Tad eņģelis cilvēkus iemācīja priecāties. Cilvēki visur gāja ar smaidu un priecīgi. Eņģelis cilvēkiem iemācīja kļūdīties un zaudēt.  Citādāk cilvēki, ja kļūdījās, nevis mācījās no kļūdām, bet sadusmojās vai bēdājās. Galvenais, ka cilvēki paši nepamanīja, ka kļuvuši jaukāki un smaidīgāki.

Kad eņģelim darbiņš bija padarīts, viņš uzlaidās atpakaļ debesīs un no augšas vēroja cilvēkus, un uzmanīja, lai atkal kaut kas nepadarītu cilvēkus naidīgus.

Autore Evelīna Tīna Circene, 6.klase