Ekskursija pa Ziemassvētku kauju norises vietām Tīreļpurvā

[envira-gallery id=”1926″]

Aukstā, bet saulainā 6. oktobra agrā rīta stunda nemazināja 5.,6. un 9. klašu skolēnu apņēmību doties uz I pasaules kara kauju vietām. Mūsu mācību ekskursijas mērķis bija savām acīm skatīt leģendām vītās Ziemassvētku kauju norises vietas, Tīreļpurvu.

Lai īsinātu tālo braucienu līdz muzejam(~140km), tad piestājām pie slavenās „Lāču” maizes ceptuves veikala/ kafejnīcas. Tur varēja papriecāties maizes izstrādājumu daudzveidību un nopirkt garšīgu kārumu.

Galapunktā – „Mangaļu” mājās, kas ir kara muzeja filiāle, mūs sagaidīja gids latviešu strēlnieka formā. Viņš mūs iepazīstināja ar Ziemassvētku kauju norisi, latviešu strēlnieku lomu tajās, kā arī raksturoja strēlnieku apģērbu un ekipējumu. Satriecošs bija gida stāstījums par ārkārtīgi grūtajiem karošanas apstākļiem, kā rezultātā latviešu karavīri cieta lielus zaudējumus.

Pēc nodarbības muzejā sekoja aktivitātes ārā. Nodarbību laikā mūsu skolēniem vajadzēja iejusties Ziemassvētku kaujās rūdīta karavīra „ādā” un izpildīt dažādus uzdevumus, piem., līst caur dzeloņdrātīm ( nostieptām auklām), vest ievainotos.

Kauju imitācijās apmācībās skolēni pavisam pagura, sekoja atpūta pie ugunskura ar desiņu cepšanu. Tā tika uzkrāti spēki vēl vienam pārbaudījumam – pārgājienam pa Tīreļpurva izziņas taku.

Lai arī garajā pārgājienā ļoti nogurām, tomēr, pirms doties mājup, par savu pienākumu uzskatījām apmeklēt Ložmetējkalnu. Savu nosaukumu tas ieguvis I pasaules kara laikā

Mācību ekskursijas pēdējā pietura ir Nāves sala. To šobrīd apskalo Rīgas HES ūdeņi, tāpēc ir grūti šajā saulainajā rudens pievakarē iztēloties tās kara šausmas, ko šeit piedzīvojuši latviešu karavīri. No trīs pusēm viņus ieskāva ienaidnieks, ceturtajā Daugavas ūdeņi.

Iespējams, kā dzejolī, kas veltīts kritušajiem Nāves salā:

„Tēvu zemes mīlestību

Pirmā vietā stādījām

Latvju dēlu varonību

Visām tautām rādījām…”

Un es ļoti ceru, ka garajos ziemas vakaros ne viens vien šīs ekskursijas dalībnieks atšķirs Aleksandra Grīna ”Dvēseļu puteni” !

Skolotāja Andra Ločmele