sākums uzņemšana mācību darbs

20.novembrī

skolā strādās fotogrāfs no

BERGA FOTO


Š. g. 10. oktobrī, mēs, 9. klases skolēni, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, kopā ar ģeogrāfijas skolotāju Intu Ošu devāmies ģeoloģiski izzinošā ekskursijā pa Amatas novadu.

Vispirms ar busiņu piebraucām pie kādas Allažu pagasta meža maliņas, izkāpām, un ar kājām devāmies gar “Ezernieku” mājām uz Ezernieku ezeru. Ezers ir karsta procesa gala rezultāts, tas ir piltuvveida formas. Mūsu ekskursijas laikā ezerā bija rekordmaz ūdens un mums izdevās staigāt pa ezera gultni, kura vietām bija dūņaina. Konstatējām, ka ūdens līmenis ezerā bija nokrities sen pēc tā, ka ezera gultnē auga ļoti daudz sunīši.

Tālāk braucām apskatīt Černausku jeb Ezernieku dižakmeni, kā uzzinājām no skolotājas – tas ir lielākais akmens Rīgas novadā. Dažiem no mums izdevās arī uzkāpt uz akmens.

Tad mēs devāmies aplūkot Černausku dižozolu, kura apkārtmēru arī paši izmērījām – 6, 9 m. Arī kokā mēs mēģinājām uzkāpt, bet tālu netikām. Lai arī dižozolam bija dedzināts dobums, kopumā koks ir vesels.

Tālāk braucām skatīt Kaļķu gravas 7 avotus jeb Mežmuižas avotus. Kaļķugravas dabas taka mūs veda caur mežu, gar visiem 7 avotiem līdz pat Dzirnavu ezeram. Ezers veidojies satekot kopā visiem avotiem, tādēļ tas izcelās ar neierasti tirkīzzilu krāsu un ļoti tīru un caurspīdīgu ūdeni. Skats, kā avotiņi satek šajā ezerā un neparastā dabas ainava spoguļojas ūdenī, bija tiešām ļoti skaists.

Neplānoti piestājām arī pie Līgatnes mākslīgi veidotajām pagraba alām, vienā no tajām arī ielīdām un uzkāpām pabaudīt Līgatnes ainavu virs alām – skatu laukumā.

Pēc tam mēs piestājām pie vēl nepabeigtā Veclaužu tilta pār Amatu un bijām pirmie, kuri iet pāri šim tiltam.

No tilta sākās mūsu ceļš uz Zvārtes iezi. 2, 5 km ģeoloģiskā gājiena laikā gar Amatas krastu mūsu acīm pavērās dažādas ainavas – smilšakmens kraujas un atsegumi, daudz un dažādas koku un sūnu sugas, neparasta augu valstība, akmeņi, fonā bija dzirdama ūdens šalkoņa, kura dažus no mums uzmundrināja, citus – nomierināja, varēja ieklausīties dabas radītajās skaņās un baudīt mieru.

Mūsu mierīgais gājiens beidzās pie Miglas ieža, kurā pēc skolotājas ieteikuma nolēmām uzkāpt. Tā kā nesen bija nolijis lietus, viss bija ļoti slidens un vajadzēja turēties pie kokiem un krūmiem, lai nenokristu. Kājas slīdēja, mēs visi kritām un cēlāmies, bet beigās, kaut arī šļūcot pa dubļiem uz dibena un liekot kājas priekšā viens otram, lai neaizslīdētu par tālu, galā tikām. Tikai pēc tam izlasījām, ka iezis ir 14 m augsts. Gandarījums par padarīto visiem bija ļoti liels. Pēc tam arī apskatījām galveno apskates objektu – Zvārtes iezi, kura atsegums ir līdz 44 m augsts. Lai arī bijām ļoti piekusuši, uzkāpām Zvārtes kraujā. Ceļš kraujā mums sākumā likās ļoti grūts, jo bija jāpievar milzum daudz pakāpieni, bet uzkāpjot, mēs par grūto ceļu aizmirsām, jo mūsu acīm pavērās brīnumaini skaista ainava – redzējām pāri visām koku galotnēm. Redzama bija arī Zvārtes ieža ieleja un aptuveni 150 gadus vecā Vieļu māju rija.

Ekskursijas noslēgumā aizbraucām uz Ainavu krauju. Piekusuši bijām visi, bet uzkāpām kraujā, izturīgākie no mums kopā ar skolotāju devās lejā pa pašu krauju, pārējie gāja pa koka kāpnītēm.

Šāda veida ekskursija tiešām bija kaut kas jauns un neierasts priekš mums, daudzi bija spiesti izkāpt no savas komforta zonas. Beigās pilnībā visi bijām apmierināti un gandarīti par piedzīvoto. Lielu paldies sakām skolotājai Intai Ošai, kura neskatoties uz laikapstākļiem brauca ar mums ekskursijā un piedzīvoja visu kopā ar mums! Ekskursija lieliski saliedēja mūsu klasi un piedzīvoto mēs vēl ilgi nevarēsim aizmirst.

Evelīna

adrese

Ķeipenes pamatskola,
Ziedu iela 3,
Ķeipene,
Ķeipenes pagasts,
Ogres novads,
LV-5062

stundu laiki

1. stunda   08:30 - 09:10
2. stunda   09:20 - 10:00
3. stunda   10:10 - 10:50
4. stunda   11:00 - 11:40
   11:40 - 12:10
5. stunda   12:10 - 12:50
6. stunda   13:00 - 13:40
7. stunda   13:50 - 14:30